”Nepateicīgie bērni”. Par mīlestību pret sevi.

”Iemīli sevi…”

Cik bieži mēs dzirdam šo frāzi. Un tas patiešām ir svarīgi. Jo tikai mīlot sevi, mēs varam pa īstam mīlēt savus tuviniekus, bērnus, vecākus. Mīlēt cilvēkus. Lai atdotu mīlestību, to vajag nēsāt sevī. Bet, mans Dievs, kāpēc tas ir tik sarežģīti?

Sveicināti, mani sauc Tatjana, man ir 45, un man ir ļoti sarežģīti mīlēt sevi. Kāpēc?

Mūs audzināja ”godīgi”

Mums atņēma ilūzijas, lai pasargātu no vilšanās. Mums teica ”patiesību” vienkārši tāpēc, jo ”labāk lai dzird no manis, ne no svešiem cilvēkiem”.

Mūsu vecāki gribēja ”kā labāk”, un dabūja mūs- prasīgus, par sevi nepārliecinātus cilvēkus, kuru paši bargākie kritiķi esam mēs paši. Es runāju par tiem, kam tagad ir 40 +. Es runāju par sevi.

LASI ARĪ ŠO:Gulešana bez drēbēm. Pieci galvenie iemesli, kādēļ vajadzētu gulēt bez pidžammas

Kuru no jums mīlēja?

Nelielā korporatīva uzņēmuma auditorijā notiek tikšanās – iepazīšanās ar jauno psihologu. Mums visiem ir nedaudz pāri 30, plus- mīnus, psihologs, meitene mūsu vecumā, raiti stāsta savu darba biogrāfiju

Man jums ir tikai divi jautājumi, – viņa beidz savu uzstāšanos.
-Par kuru no jums bērnībā rūpējās vecāki?

Auditorija manāmi atdzīvojas. Mēs viegli paceļam rokas.

Un kuru no jums bērnībā mīlēja?
Nu  nav nevienas augšup paceltas rokas. Mēs saskatāmies. Viena, divas, trīs nepārliecinoši paceltas plaukstas…

Vai vecmāmiņa skaitās? – samulsis jautā mans kaimiņš pa labi.

Par mums rūpējās. Darīja visu, ko varēja. Tas bija grūts laiks. Bet mīlestība?

Mīlestība – tas ir beznosacījuma jēdziens

Es mīlu tevi par to, ka tu esi pasaulē. Par to, ka varu skatīties uz tevi, apskaut, paņemt aiz rokas.

Pret bērniem izturējās citādāk. Es mīlu tevi, kad tu esi ”labs, paklausīgs, audzināts, ērts”. Es mīlu tevi, kad tu ”netraucē, palīdzi, labi mācies”. Esi tāds, lai ”patiktu”, lai ”nav kauns no cilvēkiem”, lai tevi ”varētu mīlēt”. Skumjš  stāsts.

TURPINĀJUMU LASI NĀKAMAJĀ LAPĀ: